Karṇa-parva Adhyāya 58 — Arjuna’s Arrow-Storm and Relief of Bhīmasena
हयान् सूतं रथं चैव निमेषाद् व्यधमच्छरै: । धष्टद्युम्नने समरांगणमें अश्वत्थामाके धनुषको काट डाला। राजेन्द्र! तब वेगवान् अश्वत्थामाने उस कटे हुए धनुषको फेंककर दूसरा धनुष और विषधर सर्पोके समान भयंकर बाण हाथमें लेकर उनके द्वारा पलक मारते-मारते धृष्टद्युम्नके धनुष, शक्ति, गदा, ध्वज, अश्व, सारथि एवं रथको तहस-नहस कर दिया
sañjaya uvāca | hayān sūtaṃ rathaṃ caiva nimeṣād vyadhamac charaiḥ | dhṛṣṭadyumne samārāṅgaṇe aśvatthāmā dhanur acchinat | rājendra! tataḥ vegavān aśvatthāmā tac chinnaṃ dhanuḥ tyaktvā anyad dhanuḥ gṛhītvā viṣadhara-sarpa-sadṛśān bhīṣaṇān bāṇān pāṇau kṛtvā taiḥ nimeṣa-mātreṇa dhṛṣṭadyumnasya dhanuḥ śaktiṃ gadāṃ dhvajaṃ aśvān sārathiṃ ca rathaṃ ca vidhvaṃsayāmāsa ||
Dijo Sañjaya: «En un abrir y cerrar de ojos, con sus flechas abatió a los caballos, al auriga y al carro. En el campo de batalla cortó el arco de Dhṛṣṭadyumna. Entonces, ¡oh rey!, el veloz Aśvatthāmā arrojó el arco cercenado, tomó otro, y empuñando flechas terribles como serpientes venenosas, en un instante destrozó las armas y emblemas de Dhṛṣṭadyumna—su arco, su śakti (lanza), su maza, su estandarte—y también sus caballos, su auriga y su carro.»
संजय उवाच