ततस्तस्यां विद्युत: प्रादुरास- न्नुल्काश्चापि ज्वलिता: कौरवेन्द्र । घोषश्नास्या: प्रादुरासीत् सुघोर: सहस्रशो नदतां दुन्दुभीनाम्,कौरवराज! तत्पश्चात् उससे बिजलियाँ प्रकट हुईं और जलती हुई उल्काएँ गिरने लगीं। साथ ही हजारों दुन्दुभियोंके बजनेके समान बड़ी भयानक आवाज होने लगी
tatastasyāṃ vidyutaḥ prādurāsann ulkāś cāpi jvalitāḥ kauravendra | ghoṣaśnāsyaḥ prādurāsīt sughoraḥ sahasraśo nadatāṃ dundubhīnām, kauravarāja ||
Sañjaya said: Then, in that very moment, lightning suddenly flashed forth, and blazing meteors began to fall, O lord of the Kurus. And there arose a most dreadful, ominous roar—like the thunder of thousands of kettledrums sounding at once—O king of the Kauravas.
संजय उवाच