Previous Verse
Next Verse

Shloka 12

आदि पर्व, अध्याय 67 — गान्धर्वविवाह-समयः

Duḥṣanta–Śakuntalā: Gandharva Marriage and Succession Condition

जनमेजयने कहा--भगवन्‌! मैं मनुष्य-योनिमें अंशतः उत्पन्न हुए देवता, दानव, गन्धर्व, नाग, राक्षस, सिंह, व्याप्र, हरिण, सर्प, पक्षी एवं सम्पूर्ण भूतोंके जन्मका वृत्तान्त यथार्थरूपसे सुनना चाहता हूँ। मनुष्योंमें जो महात्मा पुरुष हैं, उनके तथा इन सभी प्राणियोंके जन्म-कर्मका क्रमश: वर्णन सुनना चाहता हूँ,अमितौजा इति ख्यात: सोग्रकर्मा नराधिप: । स्वर्भानुरिति विख्यात: श्रीमान्‌ यस्तु महासुर: अयःशिरा, अश्वशिरा, वीर्यवान्‌ अयः:शंकु, गगनमूर्धा और वेगवान--राजन्‌! ये पाँच पराक्रमी महादैत्य केकय देशके प्रधान-प्रधान महात्मा राजाओंके रूपमें उत्पन्न हुए। उनसे भिन्न केतुमान्‌ नामसे प्रसिद्ध प्रतापी महान्‌ असुर अमितौजा नामसे विख्यात राजा हुआ, जो भयानक कर्म करनेवाला था। स्वर्भानु नामवाला जो श्रीसम्पन्न महान्‌ असुर था, वही भयंकर कर्म करनेवाला राजा उग्रसेन कहलाया। अश्व नामसे विख्यात जो श्रीसम्पन्न महान्‌ असुर था, वही किसीसे परास्त न होनेवाला महापराक्रमी राजा अशोक हुआ। राजन! उसका छोटा भाई जो अश्वपति नामक दैत्य था, वही मनुष्योंमें श्रेष्ठ हार्दिक्य नामवाला राजा हुआ। वृषपर्वा नामसे प्रसिद्ध जो श्रीमान्‌ महादैत्य था, वह पृथ्वीपर दीर्घप्रज्ञ नामक राजा हुआ। राजन! वृषपर्वाका छोटा भाई जो अजक था, वही इस भूमण्डलमें शाल्व नामसे प्रसिद्ध राजा हुआ। अश्वग्रीव नामवाला जो धैर्यवान्‌ महादैत्य था, वह पृथ्वीपर रोचमान नामसे विख्यात राजा हुआ। राजन! बुद्धिमान्‌ और यशस्वी सूक्ष्म नामसे प्रसिद्ध जो दैत्य कहा गया है, वह इस पृथ्वीपर बृहद्रथ नामसे विख्यात राजा हुआ है। असूुरोंमें श्रेष्ठ जो तुहुण्ड नामक दैत्य था, वही यहाँ सेनाबिन्दु नामसे विख्यात राजा हुआ। असुरोंके समाजमें जो सबसे अधिक बलवान था, वह इषुपाद नामक दैत्य इस पृथ्वीपर विख्यात पराक्रमी नग्नजित्‌ नामक राजा हुआ। एकचक्र नामसे प्रसिद्ध जो महान्‌ असुर था, वही इस पृथ्वीपर प्रतिविन्ध्य नामसे विख्यात राजा हुआ। विचित्र युद्ध करनेवाला महादैत्य विरूपाक्ष इस पृथ्वीपर चित्रधर्मा नामसे प्रसिद्ध राजा हुआ। शत्रुओंका संहार करनेवाला जो वीर दानवश्रेष्ठ हर था, वही सुबाहु नामक श्रीसम्पन्न राजा हुआ। शत्रुपक्षका विनाश करनेवाला महातेजस्वी अहर इस भूमण्डलमें बाह्लिक नामसे विख्यात राजा हुआ। चन्द्रमाके समान सुन्दर मुखवाला जो असुरश्रेष्ठ निचन्द्र था, वही मुंजकेश नामसे विख्यात श्रीसम्पन्न राजा हुआ। परम बुद्धिमान्‌ निकुम्भ जो युद्धमें अजेय था, वह इस भूमिपर भूपालोंमें श्रेष्ठ देवाधिप कहलाया। दैत्योंमें जो शरभ नामसे प्रसिद्ध महान्‌ असुर था, वही मनुष्योंमें श्रेष्ठ राजर्षि पौरव हुआ। राजन! महापराक्रमी महान्‌ असुर कुपट ही इस पृथ्वीपर राजा सुपार्श्वके रूपमें उत्पन्न हुआ। महाराज! महादैत्य क्रथ इस पृथ्वीपर राजर्षि पार्वतेयके नामसे उत्पन्न हुआ, उसका शरीर मेरु पर्वतके समान विशाल था। असुरोंमें शलभ नामसे प्रसिद्ध जो दूसरा दैत्य था, वह बाह्लीकवंशी राजा प्रह्मद हुआ। दैत्यश्रेष्ठ चन्द्र इस लोकमें चन्द्रमाके समान सुन्दर और चन्द्रवर्मा नामसे विख्यात काम्बोज देशका राजा हुआ। अर्क नामसे विख्यात जो दानवोंका सरदार था, वही नरपतियोंमें श्रेष्ठ राजर्षि ऋषिक हुआ। नृपशिरोमणे! मृतपा नामसे प्रसिद्ध जो श्रेष्ठ असुर था, उसे पश्चिम अनूप देशका राजा समझो। गविष्ठ नामसे प्रसिद्ध जो महातेजस्वी असुर था, वही इस पृथ्वीपर द्रुमसेन नामक राजा हुआ। मयूर नामसे प्रसिद्ध जो श्रीमान्‌ एवं महान्‌ असुर था, वही विश्व नामसे विख्यात राजा हुआ। मयूरका छोटा भाई सुपर्ण ही भूमण्डलमें कालकीर्ति नामसे प्रसिद्ध राजा हुआ। दैत्योंमें जो चन्द्रहन्ता नामसे प्रसिद्ध श्रेष्ठ असुर कहा गया है, वही मनुष्योंका स्वामी राजर्षि शुनक हुआ। इसी प्रकार जो चन्द्रविनाशन नामक महान्‌ असुर बताया गया है, वही जानकि नामसे प्रसिद्ध राजा हुआ। कुरुश्रेष्ठ जनमेजय! दीर्घजिह्न नामसे प्रसिद्ध दानवराज ही इस पृथ्वीपर काशिराजके नामसे विख्यात था। सिंहिकाने सूर्य और चन्द्रमाका मान मर्दन करनेवाले जिस राहु नामक ग्रहको जन्म दिया था, वही यहाँ क्राथ नामसे प्रसिद्ध राजा हुआ

janamejaya uvāca—bhagavan! manuṣya-yoniṃ aṃśataḥ utpannān devatān dānavān gandharvān nāgān rākṣasān siṃhān vyāghrān hariṇān sarpān pakṣiṇaḥ ca samastān bhūtānāṃ janma-vṛttāntaṃ yathārthataḥ śrotum icchāmi. manuṣyeṣu ye mahātmānaḥ puruṣāḥ, teṣāṃ ca etebhyaḥ sarvebhyaḥ prāṇibhyaḥ janma-karmaṇāṃ kramaśo varṇanaṃ śrotum icchāmi. amitaujā iti khyātaḥ sa ugrakarmā narādhipaḥ; svarbhānur iti vikhyātaḥ śrīmān yaḥ tu mahāsuraḥ. ayaḥśirā aśvaśirā vīryavān ayaḥśaṅku gaganamūrdhā ca vegavān—rājan! ete pañca parākramiṇaḥ mahādaityāḥ kekaya-deśe pradhāna-pradhāna-mahātmā-rājñāṃ rūpeṇa utpannāḥ. tebhyaḥ bhinnaḥ ketumān nāma prasiddhaḥ pratāpī mahān asuraḥ amitaujā nāma rājā abhavat, yaḥ bhayānaka-karmā āsīt. svarbhānu-nāmā yaḥ śrī-sampannaḥ mahāsuraḥ sa eva ugrasena iti bhayānaka-karmā rājā abhavat. aśva-nāmā vikhyātaḥ śrī-sampannaḥ mahāsuraḥ sa eva aśoka iti aparājitaḥ mahāparākramaḥ rājā abhavat. tasya kaniṣṭha-bhrātā aśvapati-nāmā daityaḥ sa eva hārdikya-nāmā manuṣyeṣu śreṣṭhaḥ rājā abhavat. vṛṣaparvā nāma prasiddhaḥ śrīmān mahādaityaḥ sa pṛthivyāṃ dīrghaprajña-nāmā rājā abhavat. vṛṣaparvaṇaḥ kaniṣṭha-bhrātā ajakaḥ sa eva śālva iti prasiddhaḥ rājā abhavat. aśvagrīva-nāmā dhairyavān mahādaityaḥ sa pṛthivyāṃ rocamāna-nāmā rājā abhavat. sūkṣma-nāmā prasiddhaḥ buddhi-yuktaḥ yaśasvī daityaḥ sa pṛthivyāṃ bṛhadratha-nāmā rājā abhavat. asureṣu śreṣṭhaḥ tuhuṇḍa-nāmā daityaḥ sa eva senābindu-nāmā rājā abhavat. asura-samāje yaḥ sarvādika-balavān sa iṣupāda-nāmā daityaḥ pṛthivyāṃ vikhyāta-parākramaḥ nagnajit-nāmā rājā abhavat. ekacakra-nāmā prasiddhaḥ mahān asuraḥ sa pṛthivyāṃ prativindhya-nāmā rājā abhavat. vicitra-yuddhaḥ mahādaityaḥ virūpākṣaḥ pṛthivyāṃ citradharmā iti prasiddhaḥ rājā abhavat. śatrūṇāṃ saṃhārakaḥ vīraḥ dānava-śreṣṭhaḥ haraḥ sa eva subāhu-nāmā śrī-sampannaḥ rājā abhavat. śatru-pakṣa-vināśakaḥ mahātejasvī aharaḥ asmin bhūmaṇḍale bāhlika iti vikhyātaḥ rājā abhavat. candramā-sadṛśa-sundara-mukhaḥ asura-śreṣṭhaḥ nicandraḥ sa eva muñjakeśa iti vikhyātaḥ śrī-sampannaḥ rājā abhavat. paramabuddhimān nikumbhaḥ yuddhe ajeyaḥ sa asyāṃ bhūmau bhūpāleṣu śreṣṭhaḥ devādhipa iti khyātaḥ. daityeṣu śarabhākhyaḥ prasiddhaḥ mahān asuraḥ sa eva manuṣyeṣu śreṣṭhaḥ rājarṣiḥ pauravaḥ. mahāparākramaḥ mahān asuraḥ kupaṭaḥ sa eva pṛthivyāṃ rājā supārśva-rūpeṇa utpannaḥ. mahādaityaḥ krathaḥ pṛthivyāṃ rājarṣiḥ pārvatīya-nāmnā utpannaḥ; tasya śarīraṃ meru-parvata-sadṛśaṃ viśālam. asureṣu śalabha-nāmā anyaḥ daityaḥ sa bāhlīka-vaṃśī rājā prahmadaḥ. daitya-śreṣṭhaḥ candraḥ asmin loke candramā-sadṛśa-sundaraḥ candra-varmā iti vikhyātaḥ kāmboja-deśa-rājā abhavat. arka-nāmā vikhyātaḥ dānava-sārdūlaḥ sa eva narapatīnāṃ śreṣṭhaḥ rājarṣiḥ ṛṣikaḥ. nṛpa-śiromaṇe! mṛtapā-nāmā prasiddhaḥ śreṣṭhaḥ asuraḥ sa paścime anūpa-deśe rājā iti jñeyaḥ. gaviṣṭha-nāmā prasiddhaḥ mahātejasvī asuraḥ sa pṛthivyāṃ drumāsena-nāmā rājā abhavat. mayūra-nāmā prasiddhaḥ śrīmān mahān asuraḥ sa viśva-nāmā vikhyātaḥ rājā abhavat. mayūrasya kaniṣṭha-bhrātā suparṇaḥ sa eva bhūmaṇḍale kālakīrti iti prasiddhaḥ rājā abhavat. daityeṣu candrahantā iti prasiddhaḥ śreṣṭhaḥ asuraḥ sa eva manuṣyāṇāṃ svāmī rājarṣiḥ śunakaḥ. tathā candravināśana-nāmā mahān asuraḥ sa eva jānaki iti prasiddhaḥ rājā. kuruśreṣṭha janamejaya! dīrghajihna-nāmā prasiddhaḥ dānava-rājaḥ sa eva pṛthivyāṃ kāśirāja iti vikhyātaḥ. siṃhikāyāḥ sūrya-candra-māna-mardanaḥ rāhu-nāmā grahaḥ jātaḥ; sa eva atra krātha iti prasiddhaḥ rājā abhavat.

Janamejaya said: “Revered sir, I wish to hear, truthfully and in due order, the account of the births of those gods, Dānavas, Gandharvas, Nāgas, Rākṣasas, and also lions, tigers, deer, serpents, birds—indeed of all beings—who were born in part within the human womb. I also wish to hear, step by step, the births and deeds of the great-souled men among humans, and of all these creatures.”

अमितौजाःAmitaujas (of immeasurable vigor)
अमितौजाः:
Karta
TypeNoun
Rootअमित-ओजस्
FormMasculine, Nominative, Singular
इतिthus
इति:
TypeIndeclinable
Rootइति
ख्यातःrenowned/called
ख्यातः:
Karta
TypeAdjective
Rootख्या (धातु) → ख्यात
FormMasculine, Nominative, Singular
सःhe
सः:
Karta
TypePronoun
Rootतद् (सर्वनाम)
FormMasculine, Nominative, Singular
उग्रकर्माof fierce deeds
उग्रकर्मा:
Karta
TypeAdjective
Rootउग्र-कर्मन्
FormMasculine, Nominative, Singular
नराधिपःking (lord of men)
नराधिपः:
Karta
TypeNoun
Rootनर-अधिप
FormMasculine, Nominative, Singular
स्वर्भानुःSvarbhanu
स्वर्भानुः:
Karta
TypeNoun
Rootस्वर्भानु
FormMasculine, Nominative, Singular
इतिthus
इति:
TypeIndeclinable
Rootइति
विख्यातःwell-known
विख्यातः:
Karta
TypeAdjective
Rootवि-ख्या (धातु) → विख्यात
FormMasculine, Nominative, Singular
श्रीमान्splendid/fortunate
श्रीमान्:
Karta
TypeAdjective
Rootश्रीमत्
FormMasculine, Nominative, Singular
यःwho
यः:
Karta
TypePronoun
Rootयद् (सर्वनाम)
FormMasculine, Nominative, Singular
तुindeed/but
तु:
TypeIndeclinable
Rootतु
महासुरःgreat asura
महासुरः:
Karta
TypeNoun
Rootमहा-असुर
FormMasculine, Nominative, Singular

जनमेजय उवाच

J
Janamejaya
K
Ketumān
A
Amitaujā
S
Svarbhānu
U
Ugrasena
A
Aśva (Asura)
A
Aśoka
A
Aśvapati
H
Hārdikya
V
Vṛṣaparvan
D
Dīrghaprajña
A
Ajaka
Ś
Śālva
A
Aśvagrīva
R
Rocamāna
S
Sūkṣma
B
Bṛhadratha
T
Tuhuṇḍa
S
Senābindu
I
Iṣupāda
N
Nagnajit
E
Ekacakra
P
Prativindhya
V
Virūpākṣa
C
Citradharmā
H
Hara
S
Subāhu
A
Ahara
B
Bāhlika
N
Nicandra
M
Muñjakeśa
N
Nikumbha
D
Devādhipa
Ś
Śarabhā
P
Paurava
K
Kupaṭa
S
Supārśva
K
Kratha
P
Pārvatīya
M
Meru
Ś
Śalabha
P
Prahmada
C
Candra (Daitya)
C
Candravarmā
K
Kāmboja
A
Arka
Ṛṣika
M
Mṛtapā
A
Anūpa
G
Gaviṣṭha
D
Drumāsena
M
Mayūra
V
Viśva
S
Suparṇa
K
Kālakīrti
C
Candrahantā
Ś
Śunaka
C
Candravināśana
J
Jānaki
D
Dīrghajihna
K
Kāśī
S
Siṃhikā
R
Rāhu
K
Krātha
K
Kekaya

Educational Q&A

The passage emphasizes that lineage and power are not sufficient measures of worth: beings of divine or demonic origin enter human society, and their true nature is discerned through janma–karma—origin and conduct. It implicitly warns that prosperity and royal authority must be governed by dharma, since fierce natures can manifest as destructive kingship.

Janamejaya requests a truthful, ordered account of how various classes of beings (gods, Asuras/Daityas, Gandharvas, Nāgas, etc.) took partial birth among humans. The narration then lists many Asuras/Daityas and identifies the human kings in whom they were born, mapping cosmic beings onto historical royal lineages and regions (e.g., Kekaya, Kāmboja, Kāśī).