कर्मनाशाभावः, गर्भे जीवप्रवेशः, आचारधर्मोपदेशः
Karma’s Non-Extinction, Jīva’s Entry into the Embryo, and Instruction on Conduct-Dharma
संयमाश्चानृशंस्यं च परस्वादानवर्जनम् व्यलीकानामकरणं भूतानां मनसा भुवि
saṁyamāś cānṛśaṁsyaṁ ca parasvādānavarjanam vyalīkānām akaraṇaṁ bhūtānāṁ manasā bhuvi | dānaṁ vrataṁ brahmacaryaṁ śāstroktarītise vedādhyayanaṁ indriyanigrahaḥ śāntiḥ sarvapāṇibhūteṣu dayā cittasaṁyamaḥ mārdavaṁ paradhanagrahaṇecchātyāgaḥ saṁsārabhūtānāṁ manasāpy ahitākaraṇam mātāpitr̥śuśrūṣā devātithigurupūjanam dayā śaucaṁ sadendriyajayaḥ śubhakarmapracāraṇaṁ ca—etat satpuruṣācāra ucyate | etadanuṣṭhānād dharmo bhavati yaḥ sadā prajāvarge rakṣāṁ karoti ||
ব্রাহ্মণ বললেন—সংযম ও অহিংসা; পরের সম্পদ গ্রহণ না করা; ছলনা-প্রতারণা না করা; এবং পৃথিবীতে বাস করেও মনে-মনেও কোনো প্রাণীর অনিষ্ট না করা—এগুলির সঙ্গে দান, ব্রত, ব্রহ্মচর্য, শাস্ত্রবিধি অনুসারে বেদাধ্যয়ন, ইন্দ্রিয়সংযম, অন্তঃশান্তি, সর্বজীবে দয়া, মনোনিগ্রহ, কোমলতা, পরধনের লোভ ত্যাগ, মাতাপিতার সেবা, দেবতা-অতিথি-গুরুর পূজা, শৌচ ও সদা ইন্দ্রিয়দমন, এবং শুভ কর্মের প্রসার—এটাই সাধুজনের পথ। এ সকল অনুশীলনে ধর্ম উদ্ভূত হয়, আর সেই ধর্মই সর্বদা প্রজাকে রক্ষা করে।
ब्राह्मण उवाच
Noble conduct (satpuruṣācāra) consists of mental and bodily self-restraint, non-cruelty, truthfulness/non-deceit, non-appropriation of others’ wealth, compassion to all beings, purity, honoring parents/guests/teachers, and disciplined Vedic practice; such observance generates dharma, which in turn safeguards society.
A brāhmaṇa speaker delivers a didactic list of virtues and observances, defining the ethical code of the ‘best people’ and asserting its social function: dharma born from these practices protects the populace.