भूमिदान-प्रसङ्गः । काश्यपी-पृथिवी तथा उतथ्य-वरुण-संवादः
Land-gift episode; Pṛthivī Kāśyapī; Utathya–Varuṇa dispute
इदं चाप्यपरं गुह्ं सरहस्यं निबोधत
Skanda uvāca: idaṃ cāpy aparaṃ guhyaṃ sa-rahasyaṃ nibodhata. Pūrṇamāsyāṃ tithau candrodaya-samaye tāmra-bhājane madhu-miśritaṃ pākaṃ gṛhītvā yaś candrāya baliṃ nivedayati, tasya yo nitya-dharma-phala-prāptiḥ, tat śraddhayā śṛṇuta. Tasya dattaṃ taṃ baliṃ sādhya-rudrāditya-viśvedevāśvinīkumāra-marudgaṇā vasavaś ca gṛhṇanti; tena ca candramāḥ samudraś ca vardhate. Evaṃ mayā rahasya-sahitaḥ sukhadāyakaḥ dharmo varṇitaḥ.
স্কন্দ বললেন—এখন এই আর-এক গূঢ় উপদেশ, তার অন্তর্নিহিত রহস্যসহ, জেনে নাও। পূর্ণিমায় চন্দ্রোদয়ের সময় যদি কোনো ব্যক্তি তামার পাত্রে মধু-মিশ্রিত পায়েস/পক্বান্ন নিয়ে চন্দ্রের উদ্দেশে বলি অর্পণ করে, তবে সেই ধর্মকর্মের নিত্য ফল—শ্রদ্ধায় শোনো—সে লাভ করে। তার প্রদত্ত সেই বলি সাধ্য, রুদ্র, আদিত্য, বিশ্বেদেব, অশ্বিনীকুমার, মরুদ্গণ ও বসুগণও গ্রহণ করেন; এবং তাতে চন্দ্র ও সমুদ্রের বৃদ্ধি হয়—এমনই বলা হয়েছে। এভাবে আমি রহস্যসহ সুখদায়ক ধর্মের বর্ণনা করলাম।
स्कन्द उवाच
Skanda teaches an esoteric dharma: a full-moon, moonrise offering to Chandra—made with a honey-sweet preparation in a copper vessel—yields enduring religious merit, emphasizing śraddhā (faith) and the idea that properly directed ritual supports cosmic harmony.
Skanda describes a specific rite and its results: multiple divine classes are said to accept the offering, and the act symbolically ‘increases’ the Moon and the ocean, concluding with Skanda’s claim that he has revealed a happiness-giving dharma along with its hidden rationale.