अरन्ध्रव्यसनो वा ज्यायान्दुरारब्धकर्माणं भूयः क्षयव्ययाभ्यां योक्तुकामो दूष्यदण्डं प्रवासयितुकामो दूष्यदण्डमावाहयितुकामो वा पीडनीयमुच्छेदनीयं वा हीनेन व्यथयितुकामः संधिप्रधानो वा कल्याणबुद्धिर्हीनं लाभं प्रतिगृह्णीयात् ॥ कZ_०७.७.१३ ॥
arandhravyasano vā jyāyān durārabdhakarmāṇaṃ bhūyaḥ kṣayavyayābhyāṃ yoktukāmo dūṣyadaṇḍaṃ pravāsayitukāmo dūṣyadaṇḍam āvāhayitukāmo vā pīḍanīyam ucchedanīyaṃ vā hīnena vyathayitukāmaḥ saṃdhipradhāno vā kalyāṇabuddhir hīnaṃ lābhaṃ pratigṛhṇīyāt
যে শক্তিশালী শাসক দুর্বলতা ও বিপদ থেকে মুক্ত, সেও কম লাভ গ্রহণ করতে পারে—যদি সে কঠিন কাজে লিপ্ত প্রতিপক্ষকে আরও ক্ষয় ও ব্যয়ে জড়াতে চায়, বা দূষ্য-দণ্ড (দূষিত/বিরোধী ক্ষমতাধারী)কে নির্বাসিত করতে চায়, বা তাকে নিজের অধিক্ষেত্রে টেনে আনতে চায়, বা চাপ/উচ্ছেদযোগ্য লক্ষ্যকে সামান্য ছাড় দিয়ে কষ্ট দিতে চায়; তদ্রূপ, যে সন্ধিকে প্রধান্য দেয়, সে সদুদ্দেশ্য হলে কম লাভও গ্রহণ করতে পারে।
It can function as a tool to increase the opponent’s long-run costs (attrition), enable exile/co-optation of dangerous actors, or soften a target for later pressure or removal.