Rāma–Jāmadagnya-janma-kāraṇa and Kṣatra-kṣaya
Paraśurāma’s origins and the depletion/restoration of kṣatriya lineages
अरक्षेश्व सुतान् कांक्ष्चित् तदा क्षत्रिययोषित: । नरेश्वर! उन्होंने पुन: उन सबके छोटे-छोटे बच्चों-तकको शीघ्र ही मार डाला। जो बच्चे गर्भमें रह गये थे, उन्हींसे पुनः यह सारी पृथ्वी व्याप्त हो गयी। परशुरामजी एक-एक गर्भके उत्पन्न होनेपर पुन: उसका वध कर डालते थे। उस समय क्षत्राणियाँ कुछ ही पुत्रोंको बचा सकी थीं ।। ६१-६२ ई ।। त्रि:सप्तकृत्व: पृथिवीं कृत्वा नि:क्षत्रियां प्रभु:
arākṣeṣu sutān kāṁścit tadā kṣatriyayoṣitaḥ | nareśvara, punar api teṣāṁ sarveṣāṁ kṣudrakān bālān api śīghram eva jaghnuḥ | ye tu garbheṣu avaśiṣṭāḥ, tair eva punar iyaṁ sarvā pṛthivī vyāptābhavat | paraśurāmaḥ pratyekaṁ garbhasya prasave punar api taṁ vadhaṁ cakāra | tasmin kāle kṣatrāṇyaḥ kevalān alpān putrān rakṣituṁ śekuḥ || triḥ-saptakṛtvaḥ pṛthivīṁ kṛtvā niḥkṣatriyāṁ prabhuḥ ||
সেই সময় ক্ষত্ৰিয় নাৰীসকলে কেৱল কিছুমান পুত্ৰকহে ৰক্ষা কৰিব পাৰিলে। এইদৰে সেই প্ৰভুৱে একুশবাৰ পৃথিৱীক ‘নি:ক্ষত্ৰিয়’ কৰি দিলে।
वासुदेव उवाच