भीष्मस्य शरशय्या-प्राप्तिः
Bhīṣma’s Fall to the Arrow-Bed
विव्याध निशितैस्तीक्ष्गैः कड्कपत्रैरजिद्ागै: । इस प्रकार महाबाहु कृतवर्माने महारथी धृष्टद्युम्नको गहरी चोट पहुँचायी। राजन्! तब धष्टद्युम्नने भी कंकपत्रविभूषित सीधे जानेवाले तीखे एवं पैने नौ बाणोंसे कृतवर्माको क्षत- विक्षत कर दिया
sañjaya uvāca | vivyādha niśitais tīkṣṇaiḥ kaṅkapatrair ajihmagaiḥ | tathā mahābāhuḥ kṛtavarmā mahārathī dhṛṣṭadyumnam gāḍhaṃ vyathayām āsa | rājan, tataḥ dhṛṣṭadyumno 'pi kaṅkapatravibhūṣitaiḥ ṛju-gamibhiḥ tīkṣṇaiḥ niśitaiś ca nava-bāṇaiḥ kṛtavarmāṇaṃ kṣata-vikṣataṃ cakāra |
সঞ্জয়ে ক’লে—কঙ্কপত্ৰেৰে অলংকৃত, সোজাকৈ উৰি যোৱা, তীক্ষ্ণ-নিশিত শৰদ্বাৰা মহাবাহু মহাৰথী কৃতৱৰ্মাই ধৃষ্টদ্যুম্নক বিদ্ধ কৰি গভীৰ আঘাত দিলে। তাৰ পিছত, হে ৰাজন, ধৃষ্টদ্যুম্নেও কঙ্কপত্ৰ-ভূষিত, সোজা গমনকাৰী, তীক্ষ্ণ নটা শৰদ্বাৰা কৃতৱৰ্মাক ক্ষত-বিক্ষত কৰিলে।
संजय उवाच
The verse highlights kṣatriya-dharma in war: disciplined courage and proportionate response. Even amid violence, the narrative frames combat as rule-governed contest—skill, steadiness, and accountability for one’s actions—rather than uncontrolled cruelty.
Sañjaya reports a direct exchange of arrow-strikes: Kṛtavarmā grievously wounds Dhṛṣṭadyumna with sharp, straight-flying arrows; Dhṛṣṭadyumna immediately retaliates, striking Kṛtavarmā with nine keen arrows and leaving him cut and bleeding.