भण्डपुत्रशोकः (Bhaṇḍa’s Lament for His Sons) — Lalitopākhyāna Episode
हा हतो ऽस्मि विपन्नो ऽस्मि मन्दभाग्यो ऽस्मि पुत्रकाः / इति शोकात्स पर्यस्यन्प्रलपन्मुक्तमूर्धजः / मूर्च्छया लुप्तहृदयो निष्पपात नुपासनात्
hā hato 'smi vipanno 'smi mandabhāgyo 'smi putrakāḥ / iti śokātsa paryasyanpralapanmuktamūrdhajaḥ / mūrcchayā luptahṛdayo niṣpapāta nupāsanāt
‘হায়! মই হতো হ’লোঁ, মই বিপদত পৰিলোঁ, মই মন্দভাগ্য, হে পুত্ৰসকল!’—এদৰে শোকত লুটিয়াই, বিলাপ কৰি, মুকলি চুলিৰে সি মূৰ্ছিত হৈ হৃদয় নিস্তেজ হৈ আসনৰ পৰা পৰি গ’ল।