ततो दौवारिकाभिगृहीतास्तीक्ष्णाः दूष्यप्रयुक्ताः स्म इति ब्रूयुः ॥ कZ_०५.१.२५ ॥
tato dauvārikābhigṛhītās tīkṣṇāḥ dūṣyaprayuktāḥ sma iti brūyuḥ.
তাৰ পিছত, দ্বাৰৰক্ষীয়ে ধৰি পেলালে তীক্ষ্ণ কৰ্মীসকলে ক’ব: “আমাক সেই বিশ্বাসঘাতকে নিয়োগ কৰিছিল।”
It converts a covert operation into admissible ‘proof’ of the target’s violent intent, justifying punitive action while protecting the king’s authorship.